Lai gan ir skaņas, kuras mēs nekad vairs nedzirdēsim, tās vienmēr būs mūsu atmiņās. Tur tās ir ieslēgtas drošībā, sastindzinātas vienā mirklī. Lai cik dzīvi tās skanētu mūsu galvās, tikai mēs varam tās dzirdēt.
Es viņu sastapu vakarā. Mēs pārsvarā runājām par mani. Viņš man teica visu, ko domāja. Viņa viedoklis bija plašs. Viņš zināja, kas mani sagaida nākotnē, viņš atceras ikkatru detaļu no manas pagātnes. Kas man likās visinteresantāk, viņš zināja arī tos notikumus, kurus es nebiju teikusi nevienam. Viņš zināja ikkatru brīdi, kad mani bija pārņēmis kauns, visas manas kļūdas, bailes, iegribas un iekāres. Nekas nebija palaists garām.
Tā mēs runājām kādu stundu. Mēs neesam draugi, bet mēs nevaram būt ienaidnieki.
Mēs runājām par visu, izņemot par to, kas īsti ir viņš.
Es šobrīd daudz ko no tā neatceros. Es neatceros arī viņu, tikai viņa balsi.
audekls, akrils, 180×200 cm