Man patīk pētīt telpas esamību, klātbūtni un tās apjausmi arhitektūrā, glezniecībā un ticībā. Savas idejas par esamību un klātbūtni atklāju proporcijās, krāsās un gaismā. Brīnišķīgais un cildenais. Traģiskais un lieliskais. Labdabīgais un sarežģītais. Nepārprotamais un domājamais. Apzinātais un slēptais. Formālais un nejaušais. Horizontālais un vertikālais. Šie elementi tiek pausti zīmēs, satverti (notācija), svērti (laika sprīdis) un ieausti rokrakstā (signatūrā), lai raisītsu dialogu starp objektu un skatītāju.
Depresija var arī nebūt fizisks stāvoklis, bet gan abstrakta vieta, kurā uzturamies, kāda surogāta atrašanās vieta, alternatīva realitāte, kurā mēs, iespējams, nestaigājam (neesam) vieni.
Esību nevar ierobežot tikai ar pieredzi vien. Cerība ļauj mums izkļūt no greizajiem ietvariem (izbēgt no tumsas šaurības).
“Tumsa un gaisma” (diptihs), akrils uz audekla, 80×160 cm
