Šī ir simbolisma glezna, kas radīta iedvesmojoties no Toskānas ainavām – senas akmens sienas, zaļi pakalni un savijušies koku stumbri.
Aina ir klusa. Ligzda koka zaros ir tukša. Laiks ir apstājies, bet ne cilvēka dzīves ritums. Ir saplaisājusi siena, pilsēta kalnā un laiva starp akmeņiem. Sieviete sēž.
Divi torņi simbolizē Mīlestību un Patiesību.
Daudziem no mums ir laiki, kad jūtamies iesprūduši, kā atrodoties slazdā, rūpju pilni, pazuduši, noraidīti un aizmirsti; tā ir tumsa, noslēpumi mūs apvij, ēnas aug, mēs nevaram pakustēties. Vai šai sievietei maz ir cerība?
