Ieva Prāne “Noslēpums”

Dzīve mums līdzās ir ļoti mainīga, nestabila, nedroša, reizēm nepanesami smaga un sāpīga – apzinoties šo faktu, mans stāsts nav par to, bet gan par nemainīgajām vērtībām mums apkārt, kas ir mūžīgas, uzticamas un stabilas. Ģimene, daba, mūzika, krāsas…, bet lielākais Dieva radītais brīnums, manā izpratnē, ir un paliek cilvēks.

“Man ir viena mīļa un tuva, jauka draudzene! Viņa ir bezgala skaista, lai arī jau 50 gadu jauna, bet Viņa pamazām paliek akla. Tas ir ģenētiski mantots un uzlabojumu nebūs. Var saprast šādu cilvēku, kurš tic Dievam, bet tomēr ir arī “melnās dienas”, kad tas nepalīdz. Man ar Viņu ir tik brīnišķīgas attiecības, ka varam runāt un jokoties par visu.
Reiz pus pa jokam, pus pa nopietnam aizrunājāmies par pašnāvību, un te man bija jāaizdomājas, ka cilvēks nav vientulībā iesprostota neredzama būtne, katram no mums ir savs Sargeņģelis un reiz izdarīta pašnāvība nolemj kādu Sargeņģeli drūmam mūžības liktenim – bezdarbam. Toreiz mums abām šī doma radīja jautrību caur asarām.”

150 x 60 cm (darbs 3 daļās)