Tiia Järvpõld “Pašportrets”

Tā ir tik liela laime – būt sievietei. Būt sievietei ar īpašām vajadzībām gan ir nedaudz sarežģītāk. Tā ir tik liela laime būt laimīgai. Būt laimīgai kā sievietei ar īpašām vajadzībām gan ir nedaudz sarežģītāk.
Man vienmēr ir paticis, ka laimi nevar tik viegli iegūt. Es esmu sieviete, kura nekad nav varējusi skriet pēc laimes. Bet visu savu dzīvi es esmu sacentusies par to esot ratiņkrēslā, tuvojusies savai laimei. Smaidot. Un raudot. Dažreiz ienīstot… Un tad atkal mīlot un smaidot.

Es ticu, ka sievietei ratiņkrēslā arī jāizskatās sievišķīgi. Es ticu, ka sieviete var izskatīties skaista un seksīga neskatoties uz viņas īpašajām vajadzībām.
Es ticu, ka skaista un seksīga sieviete ir gudra un ambicioza, pat tad, ja viņai nav roku, ar ko apskaut, vai kāju, ar kurām skriet. Esmu pārliecināta, ka sieviete ar īpašām vajadzībām ir mīloša sieviete, jo viņai ir sirds un dvēsele.

Jā, SIEVIETE gleznā izskatās ļoti līdzīgi man. Es nevarēju atrast citu modeli ratiņkrēslā. Tāpēc es kļuvu sev par modeli, jo es nepacietīgi vēlējos iemūžināt sievieti ratiņkrēslā krāsās un ar savu otu.

Vienreiz dzīvē man pietika drosmes kļūt par modeli aktam, un tā sākās manas labākās gleznas stāsts. Pagāja apmēram gads, līdz tā bija gatava.
Veids, kā es gleznoju, man šķiet parasts, lai gan es gleznoju ar kājām, turot otu starp kāju pirkstiem. Tas nav nekas īpašs, jo es arī visas pārējās lietas daru ar kājām. Manas rokas nav diez ko noderīgas, jo tās nepakļaujas manām norādēm un gribai. Bet es tomēr varu apskaut ar savām rokām.

Kopš 2007. gada esmu VDMFK stipendiāte. Pa šo laiku esmu kļuvusi pazīstama kā laba māksliniece – Igaunijā vairāk, ārzemēs pagaidām vēl ne tik daudz.
Pateicoties manai dzimšanas traumai es esmu sapratusi, ka man nepastāv nekādu fizisku šķēršļu. Ja liekas, ka nav izejas, tad tā vienmēr atrodas. Vissvarīgākā ir vēlme manā sirdī un drosme būt man pašai, un mīlestība pret visām lietām, kuras es daru, un cilvēkiem, kuri ir man dārgi. Vajadzīga pacietība, lai cīnītos ar nelabām lietām un nepareizām attieksmēm. Dzīve ir vislabākā dāvana, kāda man jebkad dota!

Visiem, kas apstājās uz mirkli, lai aplūkotu manu gleznu un pakavētos pie manām domām, sūtu daudz mīlestības!